GALVA: Galva veidota bez krokām, klāta ar īsu apmatojumu. Galva uzkrītoša, cēla.

GALVASKAUSA DAĻA:
Galvaskauss: plats, masīvs ar stipri izteiktu pakauša pauguru.
Pāreja: Redzama, bet ne tik krasa kā Sanbernāram.

PURNA DAĻA:
Degungals: Melns
Purns: Purna garums ir vienāds ar tā dziļumu, kas mērīts līdz pārejai.

Lūpas: Sausas, melnas, ciešas, augšlūpa bez siekalošanās viegli pārklāj apakšlūpu.
Sakodiens: Šķērveida sakodiens.

Vaigi: Mēreni izteikti, līgani pāriet purnā.
Acis: Vidēji lielas, vidēji dziļi novietotas; tumši brūnas vai brūnas, gaiši brūnas ir pieļaujamas; draudzīga ekspresija, mandeļveida, gļotāda nav redzama. Izteikti gaišas acis (dzeltenas vai pelēkdzeltenas), tāpat kā pārāk tuvu novietotas, nav pieļaujamas.
Ausis: Vidēji lielas. Ja ausi nostiepj, tās gals sniedzas līdz acs iekšējam kaktiņam. Trīsstūra, ar noapaļotiem galiem. Novietotas augstu, tomēr nav tālu uz aizmuguri. Cieši pieguļ pie galvas. Klātas ar īsu, smalku apmatojumu. Garāki matiņi tikai uz auss saknes mugurējās daļas.

KAKLS: Muskuļots un plats, nav gluži apaļš, bet ovāls šķērsgriezumā, simetrisks un labi novietots plecos. Kakla garums no pakauša līdz lāpstiņai ir apm. ¾ līdz 4/5 no pakauša līdz degungalam. Kaklam nevajadzētu būt ar pārmērīgu pakakli.

ĶERMENIS: Garums mērot no lāpstiņām līdz astes pamatam jābūt divreiz garākam par galvas garumu.Mugura: Taisna un stingra.
Jostas vieta: Spēcīga, ar labi attīstītu muskulatūru.
Krusti: Plati, noapaļoti sānos un aizmugurē ar muskuļiem.
Krūšu kurvis: Labi izteikti plecu muskuļi, krūtis dziļas un apjomīgas, atbilstošas labi izteiktām ribām.
Vēders un apakšējā līnija: Nedaudz pievilkts. Skaidri iezīmējas robeža starp vēderu un krustiem. Vāja vai ieliekta mugura, vāji krusti, pārāk īsas pēdējās ribas vai pārāk pievilkts vēders nav pieļaujams.

ASTE: Spēcīga, sniedzoties līdz lecamajām locītavām vai nedaudz zemāk par tām, klāta ar biezu, kuplu apmatojumu, bet ne karogveida. Kad suns stāv, aste nokarājas, iespējams ar mazu izliekumu astes galā. Kad suns kustas, aste atrodas muguras līmenī ar nelielu izliekumu uz augšu. Uz muguras saritināta aste ir visnevēlamākā.

KĀJAS
PRIEKŠKĀJAS: Spēcīgi pleca muskuļi no pleca lejupnākoši, apņemot stipru pleca kaulu, savienojas pareizā pleca leņķī. Priekškājas taisnas un muskuļotas skatoties no priekšpuses. Nedaudz pastiprināts apmatojums kāju lejas daļā.
Elkoņi: Cieši pieguļoši pie krūšu kurvja apakšdaļas, paliels attālums no zemes līdz elkoņiem, elkoņi vērsti uz aizmuguri.

PAKAĻKĀJAS: Viscaur spēcīgas. Pakaļkājām jākustas brīvi. Spēcīgi kauli ar pieguļošiem spēcīgiem muskuļiem. Vidējs apmatojums.
Ciskas: Izteikti platas. Ja ir rudimentārie pirksti, tie jānogriež pēc dzimšanas.
Satuvinātas lecamās locītavas (govs stāja) vai nepietiekami leņķi nav pieļaujami.
Ceļa locītavas: Labi izliektas, bet ne tik ļoti, lai suns izskatītos pietupies.
Ķepas: Lielas, labi veidotas kaķa ķepas. Slīpas vai izvērstas ķepas ir nevēlamas. Starp pirkstiem plēve, kurai jābūt stiprai, gandrīz sasniedzot pirkstu galus.

GAITA/KUSTĪBAS: Labi muskuļotas kājas nodrošina brīvas kustības ar platu soli, labu izvēzienu.

APMATOJUMS
Apmatojums: Vilna viscaur (izņemot galvu) ir gara un pēc iespējas taisna un bieza, mīksta. Pavilna labi izteikta, bet ne tik ļoti kā ņūfaundlendietim. Nedaudz viļņaina vilna uz muguras un pakaļkājām ir pieļaujama. Paķemmējot pret spalvu - apmatojums dabīgi nokrīt atpakaļ savā vietā.
Krāsa: Apmatojuma krāsa ir balta ar noteiktiem melniem plankumiem uz ķermeņa un krustiem. Apkakle, krūtis, vēdera lejas daļa, kājas un aste ir balta. Galva melna ar baltu purnu un simetriskiem baltiem plankumiem uz pieres, ne pārāk tuvu, ne tālu novietotiem, turpinās no purna pāri galvai līdz pat apkaklei un uzskatāms par šķirnes rādītāju. Punktojums uz baltā fona nav diskvalifikācijas iemesls, bet jāizvairās no tā.

LIELUMS UN SVARS:
Augstums skaustā:

pieaugušiem suņiem: 72 līdz 80 cm
pieaugušām kucēm: 67 līdz 72 cm
Nelielas atkāpes uz abām pusēm pieļaujamas.

TRŪKUMI:
Ikviena atkāpe no iepriekšminētajiem punktiem uzskatāma par trūkumu, kura nozīmīgums ir tieši proporcionāls tā izteiktības pakāpei un izvērtējams ņemot vērā suņa veselību un labklājību.

Jebkurš suns ar redzamām fiziskām vai uzvedības normas atkāpēm ir diskvalificējams.

N.B. Suņiem jābūt diviem skaidri redzamiem, normāli attīstītiem sēkliniekiem, kuri pilnībā atrodas sēklinieka maisiņā.

Standarti oficiālajās FCI valodās atrodami šeit